Tarjeija Vēsosa romāns „Ledus pils” (Tarjei Vesaas „Is-slottet”).

   Prieks, ka klajā laists ilgi gaidītais darbs no Ziemeļvalstu literatūras zelta fonda: Tarjeija Vēsosa romāns „Ledus pils” (Tarjei Vesaas „Is-slottet”).Paldies visiem, kas sniedza savu ieguldījumu šī lieliskā darba tapšanā, paldies arī visiem, kas bija kopā ar Nordisk grāmatas atvēršanas svētkos 2013. g. 2.decembrī! Romānu „Ledus pils” no norvēģu valodas tulkojusi Inga Bērziņa. Apbrīnojama ir tulkotājas pietāte pret savu darbu – kad Ingu pirmo reizi uzrunājām par sadarbību šim tulkojumam, viņa atsmēja, ka romānu „Ledus pils” jau teju zinot no galvas – tik tuvs un nozīmīgs viņai ir šis darbs. Tomēr tulkojums netapa uzreiz. Inga vēl mēnešiem, gatavodamās tulkot, klausījās austiņās grāmatas audio versiju Nynorsk valodā, - „Es staigāju un ieklausījos valodas poētiskajā ritējumā, dienām, nedēļām, mēnešiem, un tikai tad, kad sapratu – esmu gatava šim tulkojumam, rakstnieka veidotā valodas pasaule ir ieskanējusies manī, tikai tad es sāku tulkot.”

  Grāmata ir patiešām izdevusies, Ingas Bērziņas veikumu slavē gan redaktore Dace Deniņa, kas turklāt vēl arī pati ir pazīstama tulkotāja tieši no Ziemeļvalstu valodām, kā arī Ziemeļvalstu un Baltijas valodu eksperts Sturla Berg-Ulsens (Sturla Berg-Olsen), kurš „Ledus pils” projektā bija pieaicināts kā valodas konsultants. Nordisk lepojas ar to, ka bez ierastā redaktora un korektora darba, tulkojuma sastatīšanu ar oriģinālu veic atsevišķs cilvēks, lielisks abu valodu pratējs. Šī nostrādātība piešķir grāmatai pavisam īpašu kvalitāti, un no tās Nordisk nevēlas atkāpties nevienā savā grāmatu projektā. Ingas Bērziņas veikumu jo nozīmīgāku dara tulkojuma augstā kvalitāte – tas veikts no Nynorsk (jaunnorvēģu) valodas. „Kaut arī norvēģi nereti uzskata, ka jaunnorvēģu valoda ir poētiskāka par ierastāko būkmōlu, ārzemju lasītājam tas var palikt vien kā interesants fakts. Ja nu vienīgi šis fakts kalpo kā apliecinājums tam, ka pasaules līmeņa literatūra var tapt arī šādā, retāk lietotā reģionālā valodā.” – tā grāmatas „Ledus pils” pēcvārdā Nynorsk nozīmi un Tarjeija Vēsosa kultūrnozīmīgo pienesumu analizējis pazīstamais Ziemeļvalstu valodnieks Snorre KarkonensSvensons (Snorre Karkkonen Svensson). Grāmatas noformējumā izmantots pazīstamās latviešu gleznotājas Kates Seržānes speciāli grāmatai veidotais autordarbs „Siltā blāzma”, kas izstrādāts īpašā- sēpijas tehnikā. Oriģināldarba izmēri ir iespaidīgi – 1,50 m x 1 m. Romāna „Ledus pils” atvēršanas svētkos 2. decembrī SIA „Nordisk” telpās Skolas ielā 21 varēja arī aplūkot Kates Seržānes darba oriģinālu, kas patiešām fascinē ar bezgalīgu gaismas un tumsas saspēli un it kā ievelk skatienu, ik reizi atklājot kādu jaunu darba rakursu.„Ledus pils” atvēršanas svētki ir īpašs notikums, jo vienotā kultūras telpā sastapās grāmata, zīmējums, bet arī laikmetīgā deja. Ja grāmatas „Ledus pils” vizuālais noformējums balstīts Kates Seržānes oriģināldarbā, tad savukārt duets „Dejas Anatomija” (Agnese Bordjukova un Elīna Breice) speciāli atvēršanas svētkiem veidoja laikmetīgās dejas miniatūru par T.Vēsosa „Ledus pils” tematiku- tas bija elpu aizraujošs priekšnesums trīs daļās, un guva lielu skatītāju atbalstu un apbrīnu. „Deja it kā atklāja romāna netveramās, vārdu pieskārieniem iezīmētās dziļuma un gaismas nianses cilvēka dabā”, teica savaldzinātie skatītāji.

  Tarjeija Vēsosa poētiskā valoda var aizraut lasītāju ar lavīnas spēku. Ledus pils – sasalušā ūdenskrituma – aprakstos minēti tik daudz un dažādi skaņu, telpas un gaismas apzīmējumi, ka nevilšus rodas mūzikas, poēzijas un dejas klātesamības izjūta dabas varenības atskārtās. Lasot „Ledus pili” var veidoties asociācijas arīdzan ar norvēģu folkloru, tās senākajiem slāņiem.Tarjeijs Vēsoss (1897–1970) ir viens no dižākajiem 20. gadsimta norvēģu rakstniekiem. Par grāmatu „Ledus pils” Vēsoss 1964. gadā saņēma Ziemeļu padomes literatūras balvu, tomēr no šīs un citām naudas balvām rakstnieks atsakās par labu fondam, kas apbalvo norvēģu debitantus literatūrā. Viņš atteicies arī no valsts goda balvas par mūža ieguldījumu, kā arī no Sv.Ūlava ordeņa un no valsts goda mājokļa.Romāns „Ledus pils” ir arī ekranizēts pilnmetrāžas filmā 1987. gadā. „Ledus pils” ir piektā Vēsosa grāmata, kas izdota latviešu valodā, kopš 1934. gada. T.Vēsosa darbs ir daudzšķautņainais stāsts par draudzību, iemīlēšanos, zaudējumu un psiholoģiskajiem procesiem cilvēkā, kas stāv pie pubertātes sliekšņa. Stāsts par vientulību, atsvešinātību un par tumšo mūsos, bet vienlaikus arī poētiska himna dzīvībai.

  Kad sastopas biklā jaunpienācēja Unna un visu iemīļotā Sisa, starp abām meitenēm nodibinās stipras, grūti izskaidrojamas saites. Šis noslēpums vieno abas meitenes, līdz viena tuvojas ledus pasaulei, bet otrai jācīnās ar ledus aukstumu sevī visas ziemas ilgumā…

 „Galvenais ir vārdu maģija, ar kuŗas palīdzību Vesōss izstāsta šo stāstu, kas brīžiem vizuļo kā brīnišķīgās ledus pils varavīksnainās kaskādes.” – par romānu „Ledus pils”Rakstnieks Andrejs Irbe. „Cik vienkāršs ir šis romāns. Cik smalks. Cik spēcīgs. Cik atšķirīgs no citiem.” – par romānu „Ledus pils” Nobela prēmijas laureāte literatūrā Dorisa Lesinga.

Grāmatas tulkojumu atbalsta literatūras fonds „NORLA”.

Grāmatas „Ledus pils” atvēršanas svētkus atbalstīja Norvēģijas Karalistes vēstniecība Rīgā, un vēstniecības pirmā sekretāre Tūrida Kristina Lillenga (Turid Kristin Lilleng) atvēršanas svētku uzrunā izteica cerību, ka „Ledus pils” aizkustinās lasītājus Latvijā un sniegs gandarījumu, un arī raksturoja, ka romānā ir vairākas dimensijas: „„Ledus pilī” ir vieta skumjām un priekiem, vientulībai, tukšumam un haosam, realitātei un fantāzijai. Daži uzskata, ka šis romāns ir simbolisma zelta krātuve. Grāmata arī rāda ceļu, kas ved ārā no tumsas atpakaļ uz dzīvību.”